Ebreji Latgales iedzīvotaju atmiņā: lekcija un grāmatas atklāšana

18.10.2018

 

Pirms Holokausts Otrā pasaules kara gados bija skaris Latviju, te dzīvoja spēcīga ebreju kopiena; atsevišķās vietās, jo īpaši Latgalē, pat veidojot iedzīvotāju vairākumu. Mūsdienās vairākās mazpilsētās, kas kādreiz tika sauktas par “ebreju miestiņiem”, nav neviena ebreja. Bet atmiņas par ebrejiem ir palikušas. Kopš 2011. gada starptautiska pētnieku grupa apzina Latgales ebreju pēdas vietējo iedzīvotāju atmiņās. Notikušo ekspedīciju rezultāti tika apkopoti  grāmatā latviešu valodā, kuras prezentācija notiks pirmdien, 22. oktobrī. 

 

Grāmatas "Zaudētā kaimiņbūšana: ebreji Latgales iedzīvotāju kultūras atmiņā" prezentācijas notiks 2018.gada 22. oktobrī plkst. 18:00, muzejā “Ebreji Latvijā”, Skolas ielā 6, Rīgā. Prezentāciju ievadīs Dr.phil. Svetlanas Pogodinas lekcija.

 

Pasākums notiks latviešu valodā. Ieeja bez maksas.

 

2011.-2016. gadā muzejs "Ebreji Latvijā" sadarbībā ar Starptautisko jūdaikas pasniedzēju un pētnieku centru "Sefer" (Maskava) organizēja mutvārdu vēstures un folkloras ekspedīcijas Latgales dienvidos un centrālajos rajonos. Ekspedīciju laikā tika ierakstītas pāri par 500 intervijām - pilsētu, ciematu un lauku iedzīvotāju atmiņas par kādreizējiem ebreju kaimiņiem, stereotipi par ebrejiem, kā arī ebreju atmiņas par pirms II Pasaules kara laika dzīvi Latgalē.

 

Ekspedīcijās gūtās atziņas par Latgales ebreju tradīcijām, dzīvesveidu, nodarbošanos, svētkiem, uztura paradumiem u.c. analizētas pētījumos, kas publicēti divos Maskavā krievu valodā izdotos rakstu krājumos un tagad izlases veidā pieejami arī latviešu tulkojumā.

 

Ekspedīcijās piedalījās dažādu valstu jaunie pētnieki – folkloristi, sociālie antropologi, etnogrāfi, vēsturnieki, kas specializējas folkloras, kultūras kontaktu 20. gadsimta vēstures pētīšanā. Dalībnieku vidū bija zinātniskie darbinieki un studenti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas augstskolām.

 

“Ekspedīcijās laikā mēs sakrājām ļoti vērtīgās liecības par pirmskara dzīvi Latgalē. Mēs pierakstījām detalizētus aprakstus par vēstures notikumiem, tradīcijām un rituāliem, kurus vairs nepraktizē Latvijā, kā arī neticamus stereotipus – neebreju priekšstatus par ebreju tradīcijām, bieži tie ir absolūti maldīgie priekšstati. Arī stereotipi ir svarīgs un unikāls folkloras materiāls. Piemēram, ”asins apsūdzība” vai arī stāsti par paslēpto ebreju zeltu. Neticami, bet šādi priekšstati eksistē arī mūsdienās! Mums bija ļoti svarīgi savākt un izpētīt visus maldīgus priekšstatus un starpetniskus stereotipus, lai uzveidotu zinātnisko bāzi aizspriedumu apkarošanai” – stāsta muzeja “Ebreji Latvijā” darbiniece Marina Gehta.

 

Krājumam ir divas daļas. Pirmajā daļā ietvertajos zinātniskajos rakstos analizēti Latgales ebreju stāsti par tradīcijām, vēsturi un folkloru. Otrajā daļā ietverti raksti, kuros aplūkoti stereotipi par ebrejiem, kas pierakstīti no neebreju respondentiem – krieviem, latviešiem, latgaliešiem, baltkrieviem, poļiem. Citu etnisko grupu pārstāvju priekšstati aptver plašu folkloras klišeju spektru, aprakstot ebreju uztura prakses, svētkus, dzīves cikla rituālus, tipiskās nodarbes, iesaukas utt.

 

Grāmata ļaus latviešu lasītājam iepazīt gan ebreju tradīcijas pirmskara Latgalē, gan arī sniegs vielu pārdomām – cik daudz mēs zinām par saviem kaimiņiem un kāda ir klišeju un stereotipu ietekme mūsu priekšstatos par citādo.

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem