Jelgava

 

Jelgava

Mītava

 

Attālums no Rīgas – 42 km (А8)

66 051 iedzīvotājs

 

Rakstiskajos avotos pirmo reizi pieminēta 1265. gadā. Pilsētas tiesības kopš 1573. gada.


Jelgavā ebreju kopiena sāka veidoties XVIII gs. sākumā, tad arī radās dzīvojamais rajons – Ebreju iela (vēlāk Dobeles iela). Vairākums ebreju ieradās Jelgavā no Vācijas ziemeļiem un Skotijas. 1730. gadā tika nodibināta apbedījumu apvienība "Hevra Kadiša" un izveidota kapsēta. Tomēr ebrejiem nebija atļauts būvēt savas mājas pilsētā. 1784. gadā uzcēla pirmo sinagogu un atklāja beit-midrašu. 1793. gadā Mītavas ebrejiem piešķīra tiesības dzīvot pilsētā. Oficiāli kopienu atzina 1796. gadā, kad Kurzeme tika pievienota Krievijai. 1881. gadā 6 295 ebreji bija gandrīz ceturtdaļa no pilsētas iedzīvotājiem.


Mītavā dzīvoja prasmīgais kaligrāfs rabīns Šimons Blūmenfelds, pazīstams ar to, ka viņš Romas Pāvestam uzrakstīja visu Toras tekstu uz lapiņas, kas saritinātā veidā varēja iziet cauri gredzenam.


Pilsētu slavenu padarīja Reubens Jozefs Vunderbars (1790–1853), kas sarakstīja Līvlandes un Kurzemes ebreju vēsturi un izdarīja lielu ieguldījumu ebreju laicīgās izglītības attīstībā. Pēc viņa iniciatīvas 1850. gadā tika atklāta meiteņu skola. Tajā pašā gadā dibināta valsts skola ebreju zēniem.


Mītavā par rabīnu kalpoja Levi Ovčinskis (1871–1941) – "Kurzemes ebreju vēstures" autors. Jelgavnieki profesors Makss Lazersons (1887–1951) un rabīns Mordehajs Nuroks (1884–1962) bija Saeimas deputāti.


1935. gadā 2 039 ebreji bija 6% no iedzīvotāju kopskaita.


1941. gada 29. jūnijā Jelgavu okupēja nacisti. Līdz septembra beigām tika iznīcināti visi pilsētā esošie ebreji.


Pašlaik Jelgavas ebreju kopienā ir ap 50 cilvēkiem.     

 

Horālā sinagoga, Ūdens iela 1. Uzcelta 1860. gadā. XIX gs. otrajā pusē sinagogas rabīns bija pazīstamais apgaismotājs un sabiedriskais darbinieks Solomons Puhers (1829–1898). Sinagoga sagrauta 1941. gada jūlija sākumā. Pašlaik šajā vietā atrodas Lauksamniecības universitātes Ekonomikas fakultātes ēka.

 

Slimnīca "Bikur-Holim", Viestura iela 15. Ārstēties šeit varēja visi pacienti, bet trūcīgajiem ebrejiem medicīnisko palīdzību sniedza bez maksas. Tagad ēkā darbojas Jelgavas tuberkulozes slimnīca.

 

Ebreju kapsēta, Miera iela 1. Izveidota 1729 gadā. Līdz mūsu dienām saglabājusies neliela kapsētas daļa ar dažiem kapakmeņiem. 1993. gadā kapsētā atklāts memoriālais akmens, autors — Uldis Staģis.

 

Piemineklis Holokausta upuriem, no pilsētas robežas pa Miera ielu 1 km, pa labi mežā 1 km. 1992. gada novembrī pēc tēlnieku Otto un Ērikas Saksonu projekta tika atklāts memoriālais akmens. 500 m pa labi no tā ir Jelgavas ebreju nošaušanas vieta.

 

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem