Jūrmala


Jūrmala

 

Attālums no Rīgas – 25 km (А10)

55 450 iedzīvotāji 

 

Mūsdienu Jūrmalas teritorijā pirmie ciemati radās XVI gs. XVIII gs. beigās sāka attīstīties tirdzniecības piepilsēta Sloka (Šlok), bet XIX gs. vidū – kūrorti Ķemeri (Kemmern) un Rīgas Jūrmala. 1920. gadā visi ieguva pilsētas tiesības, bet 1959. gadā tika apvienoti pilsētā Jūrmalā.


Pirmie ebreji Slokā parādījās XVIII gs. beigās. Sloka bija Rīgai tuvākā vieta, kur ebrejiem tika atļauts pastāvīgi dzīvot. 1840. gadiem vairākums Rīgas ebreju bija reģistrēti Slokas ebreju kopienā, bet pašā Slokā dzīvoja tikai neliels viņu skaits. 1878. gadā 107 ebreji bija 10% iedzīvotāju.


Rīgas Jūrmalā, ciematos Asari (Assern), Melluži un Pumpuri (Karlsbad)  un Majori (Majorenhof), pēc barona – šo zemju īpašnieka – lēmuma ebrejiem bija kategoriski aizliegts apmesties līdz 1920. gadam. Netālu esošajos Bulduros (Bilderlingshof) un Dzintaros (Edinburg) dzīvot un tirgot drīkstēja tikai I ģildes ebreju tirgotāji.


Vienīgā vieta, kur ebreji drīkstēja apmesties bez ierobežojumiem, bija Dubulti (Dubbeln). Jau 1870. gados tie kļuva par turīgo Rīgas ebreju iemīļoto atpūtas vietu, bet līdz XIX gs. beigām ebreji praktiski izspieda no turienes citu tautību atpūtniekus; vietējie vācieši ciematu pat sauca par Jūdenburgu. XX gs. sākumā tur bija reģistrēti 174 pastāvīgi dzīvojošie ebreji, kuri lielākoties nodarbojās ar tirdzniecību. Šeit uzcēla Lielo vasaras sinagogu, bet vienu no ielām nosauca par Ebreju ielu. Tajā laikā izveidota arī ebreju kapsēta (iznīcināta 1950. gados).


Ķemeros un Kauguros XX gs. sākumā atradās dažādu Rīgas ebreju labdarības organizāciju filiāles, tajā skaitā ārstēšanas iestādes un bērnu vasaras nometnes. Šī tradīcija saglabājās līdz pat 1930. gadu beigām. 1920.–30. gados izveidoja Jūrmalas reliģisko kopienu, uzcēla jaunas sinagogas. 1935. gadā pilsētā bija 180 pastāvīgi dzīvojošie ebreji (pilsētas iedzīvotāju kopskaits – 7 865).


1941. gada jūlijā Jūrmala kļuva par vērmahta kareivju rehabilitācijas vietu. 1941. gada 21. jūlijā Bulduru sinagogā nogalināja piecus ebrejus, bet ēku uzspridzināja. Pēc okupācijas varas pavēles Jūrmalas ebreji devās uz Rīgu, kur viņus piemeklēja savu tautiešu – rīdzinieku liktenis.


Ebreju dzīve Jūrmalā atdzima 1980. gadu beigās. Pašlaik pilsētā ir ap 300 ebreju iedzīvotājiem.

 

Jaunā sinagoga, Majori, Viktorijas iela 33. Uzcelta 1930. gadu beigās. Pēc Otrā pasaules kara šeit bija bērnu sporta skola, tad celtniecības preču veikals, pašlaik ēka netiek izmantota.


Lielā vasaras sinagoga, Dubulti, Ceriņu iela 12. Ēka uzcelta 1904. gadā, rekonstruēta 1939. gadā. Pēc Otrā pasaules kara pārveidota tirgus vajadzībām, tagad ēka netiek izmantota. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis.


Lūgšanu nams, Dubulti, Dubultu prospekts 97. Pašlaik – privātmāja.


Lūgšanu nams, Bulduri, Vidus prospekts 12.Pašlaik – privātmāja.

 

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem