Krāslava


Krāslava

Krēslavka

 

Attālums no Rīgas – 265 km (А6)

10 854 iedzīvotāji

 

Pirmoreiz apdzīvotā vieta Krēslavka minēta XIV gs. 1729. gadā ieguva ciemata statusu, bet 1923. gadā – pilsētas tiesības. Ebreju kopiena radās 1764. gadā. Līdz XVIII gs. beigām visi Latgales ebreji bija reģistrēti Krāslavas kagalā. 1897. gadā ebreji bija 51% no iedzīvotājiem (4 051 cilvēks). 1935. gadā šeit dzīvoja 1 444 ebreji (34% iedzīvotāju).

 

Viens no pirmajiem Krāslavas mēriem bija Moisejs Rabinovičs (1882–1941), viņš ir radījis pilsētas ģerboni. 1920. gados starp pilsētas pašvaldības deputātiem bija arī ebreji. Tajā laikā pilsētā bija dažas sinagogas un lūgšanu nami, darbojās ebreju pamatskola un dažādas sabiedriskās organizācijas.

 

Līdz ar nacistu atnākšanu 1941. gada jūlija sākumā daļu ebreju nošāva pilsētā, daļu aizdzina uz Daugavpils geto, kur vairākumu no viņiem iznīcināja.

 

Pašlaik Krāslavā dzīvo daži ebreji.

 

Lielais lūgšanu nams, Skolas iela 6. 1781 gadā bija uzcelta koka ēka, vēlāk pārbūvēta par mūra ēku. Pašlaik – dzīvojamā māja.

 

Kapsēta, Lielās un Spīdolas ielas galā. Izveidota XVIII gs. Saglabājušies XIX – XX gs. sākuma kapakmeņi, ir arī mūsdienīgi apbedījumi. Šeit uzstādīts arī piemineklis Krāslavas ebrejiem, kas gājuši bojā Otrā pasaules kara frontēs.

 

Piemineklis Holokausta upuriem, pie kapsētas, Lielā iela.  Uzstādīts 2007. gadā.

 

Piemineklis Holokausta upuriem, Miesnieku iela 8. Uzstādīts 2007. gadā.

 

Piemineklis Krāslavas ebreju nošaušanas vietā, Augustovka, Ūdrišu ielas sākums.

 

Piemineklis «Māte-Latgale raud», Sv. Ludviķa laukums. 2007 gadā citu starpā uzstādīta arī memoriālā plāksne ebrejiem – nacisma upuriem.

 

Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, Pils iela 8. Tālr. 65623586. Daļa ekspozīcijas attēlo ebreju kopienas vēsturi.

 

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem