Rēzekne

  

Rēzekne

Rozittena, Rēžica

 

Attālums no Rīgas  – 242 km (А6, А12)

36 345 iedzīvotāji

 

Pirmoreiz pieminēta 1285. gadā, pilsētas statuss kopš 1773. gada. Pirmās ziņas par ebrejiem ir no 1712. gada. Ebreju kopiena izveidojās XVIII gs. pēdējā ceturksnī. Zīmīgi, ka pirmajā pilsētas plānošanā 1870.–80. gados astoņi kvartāli speciāli bija paredzēti ebreju mājām. 1784. gadā pirmo reizi pieminēts ebreju lūgšanu nams, bet 1864. gadā  pilsētā darbojās jau sešas sinagogas un lūgšanu nami.


1815. gadā šeit dzīvoja 1 072 ebreji (90% iedzīvotāju), bet 1897. gadā - 6 478 ebreji. XIX gs. beigās  – XX gs. sākumā daļa Rēzeknes ebreju aizbrauca un ASV un Dienvidāfriku, Pirmā pasaules kara laikā daudzi kļuva par bēgļiem, 1920.–30. gados – pārcēlās uz Rīgu vai Palestīnu. 1935. gadā pilsētā dzīvoja 3 342 ebreji (25% iedzīvotāju). Atšķirībā no citām pilsētām, Rēzeknē attīstījās ebreju sieviešu izglītība: 1885. gadā atklāja privātu sieviešu skolu, 1908. gadā – sieviešu hederu, bet 1912. gadā – ebreju sieviešu tautas skolu.


Rēzeknē darbojās ebreju pamatskola, ebreju valsts ģimnāzija, dažādas cionistu, jauniešu un sporta organizācijas.


Starp slaveniem Rēzeknes izcelsmes ebrejiem ir tādi cilvēki kā rakstnieks, dramaturgs un kritiķis Jurijs Tiņanovs (1894–1943) un kinorežisors Frīdrihs Ermlers (1898 –1967).


1941. gada 3. jūlijā Rēzekni okupēja vācu karaspēks. Pirmās ebreju nošaušanas tika veiktas jau nākamajā dienā ebreju kapsētā un Ančupānu ciematā. Smagam fiziskam darbam derīgie ebreji tika nosūtīti uz Daugavpils geto, tad uz nometni "Kaizvervalde" Rīgā. Pilsētā tika paslēpti un izglābti tikai divi pieaugušie un daži bērni.


Pēc kara ebrejiem, kas atgriezās no evakuācijas, pievienojās ebreji no citām pilsētām. 1950. gadā Rēzeknē dzīvoja daži simti ebreju. Tika atjaunoti dievkalpojumi Zaļajā sinagogā. 1970. gados vairākums ebreju emigrēja uz Izraēlu vai pārcēlās uz Rīgu, bet ebreju kopienas darbība tika pārtraukta.


Astoņdesmito gadu beigās ebreju dzīve tika atjaunota, pašlaik kopienā ir 39 cilvēki.


Zaļā sinagoga, Krāslavas iela 5. Vecākā saglabājusies koka sinagoga Latvijā, uzcelta 1845. gadā, rekonstruēta 1939. gadā. Pašlaik ēka ir iekonservēta un tai nepieciešama restaurācija. Sinagoga ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. 


Māja, kur dzīvoja Jurijs Tiņanovs, Atbrīvošanas aleja 94.


Kapsēta, A. Upīša iela 91. Sastāv no divām daļām – vecās (apbedījumi pirms 1940. gada) un jaunās. Kapsētā ir divi pieminekļi Holokausta upuriem. Viens no tiem uzstādīts 1940. gadu beigās, otrs – 1989. gadā. 


Piemineklis Holokausta upuriem, Dzirnavu un Krasta ielas krustojums. Uzstādīts 2006. gadā 120 Rēzeknes ebreju nošaušanas vietā.


Nacistu terora upuru memoriāls, Ančupānu pakalni, 1 km no Rīgas un Viļakas ielas krustojuma. Šajā vietā Otrā pasaules kara laikā tika nošauti 15 000 cilvēku, tostarp 6 000 ebreji no Rēzeknes un apkārtnes, kā arī no Eiropas valstīm. 1973.gadā pēc tēlnieces Rasas Kalniņas-Grīnbergas projekta atklāts memoriālais ansamblis. 


Latgales, Daugavpils, Dagdas, Tiņanova ielas. Šeit līdz Otrajam pasaules karam lielākoties dzīvoja ebreji.

 

Latgales kultūrvēstures muzejs, Atbrīvošanas aleja 102. Tālr. 64622464. Daļa muzeja materiālu stāsta par ebreju vēsturi. 

 

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem