Sabile

 

Sabile

Cabelna

 

Attālums no Rīgas  – 126 km (А10, Р130)

1 735 iedzīvotāji

 

Ciemats radās XIV gs., pilsētas statusu ieguva 1917. gadā.


Pirmās ziņas par ebrejiem ir no XIX gs. sākuma, bet 1809. gadā reģistrēta "Hevra Kadiša". 1891. gadā Sabiles iedzīvotāju skaits sasniedza 1 400, ieskaitot 873 ebrejus. Tika uzceltas divas sinagogas, 1897. gadā darbu uzsāka ješiva. 1910. gadā kopienā bija 700 cilvēki jeb 43% iedzīvotāju.


Pirms Pirmā pasaules kara ebreju bērni mācījās pilsētas skolā, ebreju priekšmetus zēni mācījās hederā, bet meitenes  – privātstundās.


Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā ebrejus deportēja un atpakaļ atgriezās ne tuvu visi. 1920. gadā Sabilē bija tikai 224 ebreji. Kopienas padome centās atjaunot ebreju dzīvi: izveidoja aizņēmumu fondu, vakaros latviešu skolas telpās strādāja ebreju pamatskola jidišā un ivritā. Vidusskolas izglītību bērni varēja iegūt tikai kaimiņu pilsētās.


1935. gadā pilsētā dzīvoja 280 ebreji, kas bija 15% no iedzīvotāju kopskaita, bet viņiem piederēja puse veikalu un uzņēmumu.


Ar padomju varas atnākšanu 1940. gadā ebreju sabiedriskā dzīve noklusa pavisam. Privātos uzņēmumus nacionalizēja, bet 1941. gada jūnija vidū turīgos ebrejus izsūtīja uz Sibīriju.


Vācu armija okupēja Sabili 1941. gada 1. jūlijā. Visus ebrejus savāca vienā mājā, tad izveda uz mežu piecos kilometros no pilsētas un nogalināja.

 

Sinagoga, Strauta iela 4. Uzcelta 1875. gadā. Holokausta laikā sinagogu pārveidoja par sabiedrisko pirti. No 1950. gada celtni izmantoja vietējā sporta skola, bet astoņdesmito gadu vidū to padarīja par noliktavu. 2001. gadā celtni rekonstruēja un tagad tā pieder Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centram.

 

Kapsēta, Meža iela, 300 m pa kreisi no ceļa netālu no televīzijas torņa. Izveidota 1809. gadā. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai nedaudzi kapakmeņi, uz dažiem no tiem uzraksti ir tikai vācu valodā.

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem