Talsi


Talsi

Talsena

 

Attālums no Rīgas – 115 km (Р120, А 10)

11 371 iedzīvotājs

 

Pirmoreiz hronikās minēti 1231. gadā. Ciemats sāka attīstīties 1870. gados, pilsētas statuss kopš 1917. gada.


Ebreju kopiena izveidojās XIX gs. vidū, tika atvērta sinagoga, privātais minjans un beit-midrašs. 1881. gadā kopienā bija 1 398 cilvēki jeb 41% no iedzīvotāju kopskaita.


No izglītības iestādēm sākotnēji darbojās tikai privātais heders. 1905. gadā atvēra hederu metukan. Daudzi bērni apmeklēja pilsētas vācu skolas. 1920. gadā atvēra municipālo ebreju pamatskolu ar mācībām krievu valodā, bet ebreju priekšmetus pasniedza ivritā. Pēc tās pabeigšanas ebreju jaunatne turpināja iegūt izglītību latviešu ģimnāzijā.


1935. gadā pilsētā bija 499 ebreji – 12% no iedzīvotāju kopskaita. Viņiem piederēja 41% uzņēmumu, galvenokārt tekstila un kokapstrādes nozarēs, kā arī juvelierizstrādājumu biznesā.


1940. gadā, līdz ar padomju varas atnākšanu, visa ebreju kopienas reliģiskā un sabiedriskā dzīve izbeidzās. Uzņēmumus nacionalizēja, turīgos uzņēmējus ar ģimenēm 1941. gada jūnija vidū deportēja uz Sibīriju.


1941. gada 1. jūlijā Talsus ieņēma vācu karaspēks. Septembra beigās – oktobra sākumā ebrejus savāca beit-midrašā, tad aizveda uz artilērijas poligonu 12 km no pilsētas un nogalināja.


Pēc kara beigām uz Talsiem atgriezās tikai dažas ģimenes. Tagad pilsētā dzīvo ap desmit ebrejiem.

 

Sinagoga, Kalnu iela 5. Uzcelta ap 1850. gadu, rekonstruēta 1937. gadā. Pašlaik ēka pārbūvēta par dzīvojamo māju.

 

Vasaras sinagoga, Kalnu iela 5а.  Ēka uzcelta ap 1857. gadu un pārbūvēta 1922. gadā. Pašlaik – dzīvojamā māja.

 

Skola, Kalnu iela 7. Atklāta 1920. gadā. Pasniegšana sākotnēji bija krievu valodā, bet vēlāk – jidišā, daļa priekšmetu mācīta arī ivritā. 1935. gadā, pēc Sabiles ebreju skolas slēgšanas, Talsu ebreju skola palika vienīgā visā pagastā. Tajā gadā tur mācījās 62 skolēni un strādāja četri skolotāji, darbojās arī sagatavošanas klases. Pašlaik – dzīvojamā māja.

 

Lielā iela. Vairākums māju šajā ielā piederēja ebrejiem.

 

Kapsēta, pa K. Mīlenbaha ielu līdz pilsētas robežai, pēc krustojuma ar apvidceļu – 100 m pa kreisi, Laidzes pagasta teritorijā. Izveidota XIX gs. vidū. Pastāvēja līdz Otrajam pasaules karam. 1942. gada 12. martā Talsu avīzē "Talsu Vārds" tika publicēts raksts "Jāiznīcina ebreju kapsēta". Kapsētu sagrāva, tomēr joprojām saglabājušies daudzi kapakmeņi.

 

Piemineklis Holokausta upuriem, mežā pie kapsētas. Piemiņas akmens atklāts nošauto Talsu ebreju pārbedīšanas vietā.

 

Talsu novadpētniecības muzejs, Mīlenbaha iela 19. Tālr. 63222770. Daļa muzeja eksponātu iepazīstina ar pilsētas ebreju kopienas vēsturi.

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem