Ventspils

 

Ventspils

Vindava

 

Attālums no Rīgas – 184 km (А10)

44 085 iedzīvotāji

 

Tagadējās pilsētas vietā apmetne radās vēl X gs. 1378. gadā ieguva pilsētas statusu.


Zināms, ka pirmais Ventspils ebrejs bija I. Kaufmans Lipšics, kas ieradās no Prāgas XVIII gs. otrajā pusē. Pārējie ebreji pārcēlās no apkārtnes ciematiem, Prūsijas, Lietuvas un blakusesošās Piltenes, bet likumīgu stāvokli viņi ieguva tikai pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. gadā.


1835. gadā pilsētā un tās apkārtnē dzīvoja 485 ebreji. Pirms Pirmā pasaules kara sākuma Ventspilī bija 5 000 ebreji, kas veidoja 19% no iedzīvotāju skaita.


Tika uzbūvēta sinagoga, darbojās daudzi privātie minjani, biedrība "Bikur-Holim".


1915. gadā Ventspils ebreji, kā arī pārējie Kurzemes ebreji, tika izsūtīti Krievijas dziļumos. Pēc kara kopienu atjaunoja, 1920. gadā tajā bija 862 cilvēki, t.i., 11% no pilsētas iedzīvotājiem. 1935. gadā no Ventspils 15 671 iedzīvotājiem 1 246 bija ebreji.


Līdzās reliģiskajām mācību iestādēm pirms Pirmā pasaules kara tika atvērta valsts skola ebreju zēniem ar krievu mācību valodu. Vairākums ebreju bērnu apmeklēja parastās skolas.


Latvijas Republikas gados pašvaldība atvēra ebreju pamatskolu, bet kopiena — ebreju ģimnāziju. Mācību valodas bija krievu un vācu.


Vairums ebreju nodarbojās ar komercdarbību. Viņiem bija nozīmīga loma pilsētas ekonomiskajā dzīve, it īpaši malkas, ādu un graudu tirdzniecībā.


Pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā 1940. gadā, uzņēmumi tika nacionalizēti, bet to īpašnieki – deportēti. Ebreji veidoja gandrīz piekto daļu no Ventspils deportēto Latvijas pilsoņu skaita.


1941. gada 1. jūlijā pilsētu ieņēma vācu karaspēka daļas. Uz to brīdi Ventspilī bija palicis apmēram 1 000 ebreju. Līdz jūlija vidum visi ebreji tika savākti sinagogā un dažās ēkās pie upes Kuģinieku, Ostas un Tirgoņu ielās. Trešajā okupācijas nedēļā triju dienu laikā vairāki simti vīriešu tika nošauti mežā divos kilometros no pilsētas. Septembra beigās vēl 200 cilvēki tika nogalināti turpat. Sinagogā turēja gados vecas sievietes un bērnus. 1941. gada 3. un 17. oktobrī viņus visus (533 cilvēkus) nošāva Kaziņu mežā.

Ventspils ebreju kopiena atjaunota 1990. gadu beigās, pašlaik tajā ir ap 50 cilvēkiem.

                  

Sinagoga, Sinagogas iela 9. Vasaras sinagoga, uzbūvēta 1856. gadā, rekonstruēta 1930. gados. Pašlaik ēka netiek izmantota.

 

Ebreju kopienas ēka un ebreju skola, Užavas iela 8. Šajā ēkā darbojās valsts pamatskola ar mācībām jidišā, kā arī kopienas uzturētā ģimnāzija ar mācībām vācu valodā, bet no 1934.gada – ivritā. Pašlaik ēkā ir dažādas valsts iestādes un avīzes redakcija.

 

Ēka, kur 1930. gados atradās ebreju jauniešu biedrības "Herclija" nodaļa, Pils iela 40.

 

Kapsēta, Saules iela, mežā. Izveidota 1831. gadā, tajā pašā laikā dibināta arī biedrība "Hevra Kadiša". Pēdējie apbedījumi veikti pirms Otrā pasaules kara.

 

Kaziņu mežs,  Vasarnīcas ielas beigās, pa kreisi no ceļa. Ventspils ebreju masu slepkavības vieta 1941. gada oktobrī.

 

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem