Kandava


Kandava

Kandau

 

Attālums no Rīgas – 91 km (А10, Р 130)

9 052 iedzīvotāji

 

Pirmoreiz pieminēta 1230. gadā, ciemata statuss no 1625. gada, pilsētas tiesības kopš 1917. gada.


Ebreju kopiena Kandavā radās XIX gs. sākumā. 1863. gadā 55% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji. 1881. gadā 775 ebreji bija lielākā daļa iedzīvotāju. 1915. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, ebrejus deportēja Krievijas dziļumos, lielākā daļa ebreju sabiedrisko un privāto ēku tika sagrauta. 1935. gadā kopienā bija 68 ebreji no 1 718 iedzīvotājiem.


1941. gada jūlija sākumā pilsētu ieņēma vācu karaspēks. Augustā visi Kandavā palikušie ebreji tika nošauti Elku mežā netālu no pilsētas.

 

Sinagoga,  Lielā iela 31. Uzcelta 1880. gadā, rekonstruēta 1937. gadā. Viens no sinagogas rabīniem bija Menahems Mendels Zaks (1873–1941), kas vēlāk kļuva par Rīgas virsrabīnu (1941. gadā viņu nogalināja Rumbulā). Pēc Otrā pasaules kara ēku izmantoja graudu glabāšanai, no 1950. gada tur darbojās pilsētas teātris. Šobrīd ēka netiek izmantota.


Mikva,  Pils iela 7. Uzcelta XIX gs. beigās virs dabas avotiem. Pēc 1950. gada pārbūvēta par pilsētas pirti.  Pašlaik šeit ir viesu nams. 

 

Skola , Tirgus laukums 5.

 

Krogs, viesnīca, Lielā iela, 24. Piederēja ebrejiem.

 

Lielā, Sabiles, Ūdens ielas, Tirgus laukums. Vairākums namu šajās ielās piederēja ebrejiem.

 

Kapsēta, 3 km no pilsētas uz Sabiles pusi, ceļa labajā malā. Izveidota 1840. gadā un izmantota līdz Otrā pasaules kara sākumam. Kara laikā un padomju laikos kapsēta sagrauta. Pašlaik tā ir pamesta, saglabājušies tikai daži kapakmeņi.


Elku mežs, 10 km no pilsētas uz Rumenes pusi. Šeit 1941. gada augustā tika nogalināti Kandavas ebreji. Piemiņas vieta atzīmēta pēc kara. 2006. gadā atklāts memoriālais akmens.

 

Atpakaļ

Pierakstīties jaunumiem