Grāmatas “Tiesības dzīvot” prezentācija: Ellas Medaljes dzīvesstāsts — Rumbulas masu slepkavību izdzīvojusī
2026. gada 16. februārī, plkst. 18.00, muzejā “Ebreji Latvijā” notiks grāmatas “Tiesības dzīvot” prezentācija — Ellas Medaljes atmiņu tulkojums, Rumbulas masu slepkavību izdzīvojušās liecība. Ieeja ar iepriekšēju reģistrāciju (reģistrācija līdz 12. februārim).
Ella Medalje bija Latvijas ebrejiete, dzimusi Tukumā. Nacistiskās okupācijas laikā viņa bija Rīgas geto ieslodzītā, un 1941. gada 8. decembrī tika aizvesta uz Rumbulu, kur divu dienu laikā tika nogalināti aptuveni divdesmit pieci tūkstoši cilvēku. Ellai Medaljei izdevās izglābties, pārliecinot savus vajātājus, ka viņa nav ebrejiete, kā arī pateicoties cilvēkiem, kuri, riskējot ar savu dzīvību, sniedza viņai patvērumu un atbalstu.
Pēc vairākiem gadu desmitiem Ellas Medaljes stāstu pierakstīja Dāvids Zilbermans — Holokausta pētnieks, kurš savu mūžu veltījis tā aculiecinieku liecību saglabāšanai.
Grāmata “Tiesības dzīvot” nav tikai Ellas Medaljes atmiņas — viņas stāstu papildina izmeklēšanas dokumenti Viktora Arāja lietā, kurš vadīja vienību, kas bija atbildīga par ebreju masveida slepkavībām Latvijā. Grāmatā iekļauts arī Ellas Medaljes intervijas atšifrējums un viņas sarakste ar Dāvidu Zilbermanu. Tas padara izdevumu par daudzslāņainu liecību, atklājot notikumus no vairākiem skatpunktiem.
Lasītājs sākotnēji traģēdiju iepazīst no pirmās personas skatpunkta — caur Ellas Medaljes acīm. Pēc tam tie paši notikumi atklājas kā juridiskas izmeklēšanas priekšmets: dokumenti, pratināšanas, liecību pārbaudes — ilgs un sarežģīts ceļš uz taisnīgumu. Savukārt sarakste ar Dāvidu Zilbermanu atklāj cilvēcisku skatījumu uz pēckara desmitgadēm — cerībām un vilšanos, kā arī pārmaiņām valsts un sabiedrības dzīvē. Galu galā tā ir arī grāmata par to, ka taisnīgums var uzvarēt, pat ja tam nepieciešami daudzi gadi.
Dāvids Zilbermans atceras, kā 1965. gadā pirmo reizi lūdza Ellu Medalji izstāstīt savu stāstu. Toreiz viņa atbildēja: “Ir pagājis jau tik daudz laika! Es ilgi gaidīju, kad mani aicinās liecināt par nacistu noziegumiem, taču neviens līdz šim nav interesējies. Vai patiesi pēc tik daudziem gadiem tas vēl ir svarīgi?” Grāmatas izdošana latviešu valodā šodien ir skaidra atbilde uz šo jautājumu — jā, tas joprojām ir svarīgi.
“Šī ir grāmata ne tikai par Holokaustu un ne tikai par desmitiem tūkstošu Latvijas ebreju nogalināšanu. Tā ir grāmata par gribasspēku un, pats galvenais, par savstarpējo palīdzību — par gatavību ieraudzīt līdzcilvēkā cilvēku un sniegt palīdzīgu roku,” — saka muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis.
Par Ellu Medalji
Ella Medalje (dzimusi Gūtmane, 1913–1999) izauga Tukumā, absolvējusi Tukuma Valsts ģimnāziju, ieguva pedagoģisko izglītību un strādāja par latviešu valodas skolotāju ebreju pamatskolās Rīgā un Kurzemē. 1939. gadā Ella apprecējās, taču jaunās ģimenes nākotnes ieceres sagrāva Otrais pasaules karš. Holokaustā tika nogalināta lielākā daļa Latvijas ebreju, tostarp visi Ellas tuvinieki, arī viņas vīrs Pinhas. Šī grāmata ir Ellas stāsts par brīnumaino izglābšanos nacistu īstenotajā ebreju masu slepkavībā Rumbulā 1941. gada 8. decembrī, kā arī par cilvēkiem, kuri sniedza viņai patvērumu un atbalstu, dāvājot tiesības dzīvot. Grāmatas pirmais izdevums latviešu valodā tapis, balstoties uz Ellas Medaljes liecībām, kuras 1965. gadā pierakstīja Dāvids Zilbermans.
Par Dāvidu Zilbermanu
Dāvids Zilbermans dzimis 1934. gadā Preiļos. Otrā pasaules kara laikā viņa ģimene dzīvoja bēgļu gaitās. Daudzu gadu garumā viņš nodarbojās ar Holokausta aculiecinieku memuāru pierakstīšanu un publicēšanu, uzskatot šo darbu par savu morālo pienākumu — atbildību pret tiem, kuriem neizdevās izglābties. Pateicoties Dāvida Zilbermana darbam, plašākai sabiedrībai kļuvuši zināmi Frīdas Mihelsones, Ellas Medaljes un citu Holokaustu izdzīvojušo stāsti. Pēc viņa iniciatīvas un ar viņa finansiālu atbalstu Preiļos tika izveidots Holokausta upuru memoriāls. 2014. gadā Dāvidam Zilbermanam tika piešķirts Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukums, bet 2019. gadā viņš saņēma Triju Zvaigžņu ordeni — augstāko Latvijas valsts apbalvojumu.
Par grāmatu
Grāmata izdota 2025. gada nogalē. Izdevums tapis sadarbībā ar biedrību ICEJ Latvija, ar līdzautora Dāvida Zilbermana, Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonda, fonda Uniting un Izraēlas vēstniecības Latvijā atbalstu. Grāmatas sastādītāji un zinātniskie redaktori ir Dr. hist. Dzintars Ērglis, Mg. hist. Arturs Žvinklis un Inna Stāmere. Atbildīgā redaktore — Ilze Saulīte, literārā redaktore — Jolanta Treile. Grāmatas vāka noformējumā izmantots fragments no Aleksandras Beļcovas skices sērijas “Rīgas geto”.
Par prezentāciju
Prezentācijā piedalīsies grāmatas sastādītāji, kā arī cilvēki, kuri personīgi pazina Ellu Medalji vai viņas glābējus.
Ieeja pasākumā tikai ar iepriekšēju reģistrāciju. Reģistrācija ir obligāta un jāveic līdz 12. februārim (ieskaitot).
Datums un laiks: 16. februāris, plkst. 18.00
Vieta: Muzejs “Ebreji Latvijā”, Skolas iela 6, 3. stāvs
***
“Lasot šo grāmatu, nav iespējams nepamanīt, kādā valodā runāja “atbrīvotāji no žīdiskā boļševisma” jeb “jaunās kārtības nesēji”. […] Valoda, kas bija dzirdama visapkārt, diemžēl bija latviešu valoda. Turklāt šie ebreju spīdzinātāji un slepkavas to darīja pilnīgi no brīva prāta. […] Taču šie latviski runājošie sadisti un slepkavas nepārstāv latviešu tautu. Ar savu rīcību viņi paši sevi ir nostādījuši ārpus tās. Ļoti gribētos ticēt, ka tautas atmiņā uz mūžīgiem laikiem paliks citu tās pārstāvju – Ellas Medaljes glābēju – vārdi: Trīne Hartmane, Ellas bijusī kaimiņiene Tukumā, kura nebaidījās apliecināt, ka Ella ir viņas “radiniece – latviete”, kā arī Parašu un Perevosku ģimenes, kuras vajātajai ebrejietei sniedza patvērumu. Tieši viņi ir mūsu tautas lepnums un gods”.
Artūrs Žvinklis, Dzintars Ērglis, Ina Stāmere
***
“Aicinu šīs grāmatas latviešu lasītāju pārdomāt traģisko holokausta vēsturi Latvijā un novēlu apjaust, ka patiess miers un uzplaukums var pastāvēt vienīgi tādā sabiedrībā, kuras vērtības balstītas mūsu cildenās grāmatas – Bībeles – morāles principos. […] Vienīgi uz šī pamata iespējams izveidot drošu un līdztiesīgu sabiedrību, kurā plaukst taisnīgums un nepastāv aizspriedumi pret līdzcilvēkiem viņu etniskās piederības vai citu atšķirību dēļ”.
Dāvids Zilbermans
***
“Holokausta notikumu atcerēšanās nav tikai vēsturisks pienākums godināt traģēdijas upuru piemiņu, – tas ir arī brīdinājums! Naids nezūd pats no sevis – tas pieaug, kad izgaist atmiņa un pārņem klusēšana. Šī grāmata veltīta stāstam par Ellas pārdzīvoto, lai nākamās paaudzes varētu no tā mācīties, atcerēties un nekad vairs neļaut šāda veida tumsai gūt virsroku”.
Sandra Simoviča, Izraēlas vēstniece Latvijā
